Papes bāka Drukāt

Papes bāka Bāka celta 1890. g., sākumā patālu no jūras, bet jūrai pienākot tuvāk, šobrīd Papes bāka no visām Latvijas bākām atrodas vistuvāk jūrai. Bākugunis labas redzamības apstākļos var saskatīt pat 30 km attālumā. Bākas augstums ir 22 m virs jūras ūdens līmeņa.

Pape, Rucavas novads; GPS 56.154924, 21.023278

 
Papes dabas parks Drukāt

Papes dabas parks atrodas pašā Latvijas dienvidrietumu stūrī, tas dibināts ar Pasaules Dabas Fonda atbalstu 2003. gadā, ar mērķi, lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, kā arī, lai aizsargātu Papes ezera, Nidas purva un Baltijas jūras piekrastes dabas daudzveidību. Dabas parks aizņem 51 777 ha. Parka teritorijā atrodas unikālas dabas ekosistēmas, skaistas ainavas un interesantas apskates vietas: Baltijas jūras piekraste ar kāpām, Papes ezers, Nidas augstais purvs, kur šajās vietās aug vairāki aizsargājami augi. Starp Papes ezeru un jūru ir viena no lielākajām putnu migrācijas vietām Latvijā (Baltās – Baltijas jūras putnu ceļš). Rudeņos šeit darbojas vienīgā caurceļojošo putnu novērošanas stacija Latvijā, kur ornitologi uzskaita un gredzeno gājputnus. Ezera pretējā pusē ganās savvaļas zirgi un tauri, kuri nogana Latvijā reti sastopamās dabiskās palieņu pļavas.

Lasīt tālāk...
 
Ornitoloģiskā stacija Drukāt

Kopš 1966.g. Papes ciema vidus daļā darbojas putnu novēošanas stacija, kur tiek gredzenoti un uzskaitīti migrējošie putni. Pirmos 2 gadus ķeršana notika tikai ar tīkliem, bet 1968.g., saņemot dāvanā no Ribači ornitoloģiskā stacionāra murdu, sāka izmantot to. 1992. g. un tā līdz šim laikam, tiek izmantots mazais "Helgolandes" murds. Gandrīz 40 sezonu laikā noķerti aptuveni miljons putnu no vairāk kā 130 putnu sugām, tomēr nepietiekošā darba spēka dēļ apgredzenoti tiek tikai aptuveni 70 %. Līdz šim laikam saņemtas vairāk kā 3000 ziņu par Papē gredzenoto putnu atradumiem no vairāk kā 31 valsts. Savukārt, stacionārā noķerti vairāk kā 2000 citur gredzenoto putnu. Vienlaicīgi ar migrējošo putnu ķeršanu un gredzenošanu Papes ornitoloģiskajā stacionārā veikti arī citi pasākumi migrācijas īpatnību noskaidrošanai: dienā migrējošo putnu vizuālās uzskaites, nakts migrantu novērojumi (balsu uzskaites, novērojumi ar teleskopu uz Mēness diska), kā arī 90-tos gados uzsāktas migrējošo pūču vizuālās nakts uzskaites starmetēja gaismā (unikāla metode, kāda līdz šim Eiropā izmantota tikai Papes stacionārā, idejas autors G. Graubics), noķerto putnu morfoloģisko un fizioloģisko parametru reģistrēšana (svars un spārna garuma mērījumi, spārnu formula, tauku rezerves, spalvu maiņa).

Lasīt tālāk...
 
Savvaļas zālēdāju ganības Drukāt

Zirgi Tauri

1999.gadā Pasaules dabas fonds (WWF) pie Papes ezera ieveda 18 savvaļas zirgus. Tā bija pirmā vieta Latvijā, kur pirmo reizi šos savvaļas dzīvniekus palaida ganīties. Jau vairākus gadsimtus savvaļas zirgi un tauri kopā ar dabiskajām pļavām ir tikpat kā izzuduši no Eiropas dabas. Vēsturiski lielie zālēdāji veicināja dabisku pļavu un mozaīka veida ainavas pastāvēšanu. Mūsdienās vairākums dabisko pļavu ir pārveidotas tīrumos un zālājos, kuros sumbri, savvaļas zirgi un govis vairs nav sastopami. Tā ir cilvēka veidota kultūrainava, kurā mikroorganismu, augu un dzīvnieku sugu sastāvs ir nabadzīgs un vienveidīgs. Cilvēka lauksaimnieciskā darbība nodrošina tikai ainavas atklātumu, bet ne dabas daudzveidību tajā. Savvaļas zirgi pārtiekot no zāles, niedrēm, krūmiem, koku mizas, rada dažādu augstumu veģetāciju, veido brīvas vietas no niedrēm un krūmājiem, sekmē meža lauču veidošanos. Tādā veidā tiek veicināta dzīvesvietas veidošanās arī citām pļavu sugām.

Ekskursijas gidu pavadībā pie savvaļas zālēdājiem, tālr. +371 29224331, www.pdf-pape.lv; Nīcas novada, Kalnišķi; GPS 56.192486, 21.083300

 
Nida Drukāt
  • Nidas oļainā pludmale

Pie Nidas atrodas savdabīgs akmeņainās pludmales posms - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis. Tas sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas Z virzienā 3 km garumā. Kopš 1962. gada tas ir atzīts par aizsargājamu ģeoloģisko objektu 8,2 ha platībā.

GPS 56.096176, 21.053431


  • Miķeļa Golta piemiņas vieta Nidā

Plāksne uzstādīta 1997. gadā Miķeļa Golta dzimtās mājas vietā. Viņš bija mākslinieks, kura darbi šobrīd atrodami Latvijas mākslinieku savienības fondā, valsts un pašvaldības muzejos, kā arī privātkolekcijās Latvijā un ārvalstīs. M. Golts izveidoja pašam vien zināmu glezniecības autortehniku - plastisku masu, ar ko veidoja gleznu faktūras. Savas autortehnikas recepti mākslinieks rūpīgi slēpa un paņēma līdzi aizsaulē.

GPS 56.07835, 21.06258


  • Latvijas valsts pirmais robežstabs NR 0001.

Apskates objekts piemērots kā galamērķis nesteidzīgai un garai pastaigai gar jūru.

GPS 56.069346, 21.065166


 
« SākumsIepriekšējā12NākamāBeigas »

Lapa 2 no 2